HYROGAS viesojas Latvijas Universitātē

24.novembrī Hyrogas iepazīstināja Latvijas Universitātes Ilgtspējas un inovācijas, vides zinātnes maģistrus ar Eiropas Savienības Vides un klimata pasākumu programmas LIFE 2018. – 2020. gada integrētā projekta "Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" (LIFE Waste To Resources IP) projekta aktivitāti par atkritumu beigu statusu nepārstrādājamiem oglekli saturošiem atkritumiem.  Hyrogas vadītājs Valdis Bisters studentiem stāstīja par atkritumu apsaimniekošanas specifiku un atkritumu pārstrādes iespējām Latvijā, kā arī par jaunu tehnoloģiju izstrādi un demonstrēšanu.  

 

Hyrogas aktivitāte projektā paredz eksperimentālas prototipa iekārtas no atkritumiem iegūta kurināmā (NAIK) pārstrādei sintētiskā gāzē ar gazifikācijas tehnoloģiju atkritumu beigu statusa piemērošanai oglekli saturošu nepārstrādājamu atkritumu plūsmām.  Pilotiekārtu plānots testēt, lai izvērtētu inovatīvo tehnoloģiju, tās efektivitāti, kā arī iekārtas piemērotību tehnoloģijas ieviešanai, tās darbības efektivitāti un atbilstību atkritumu pārstrādes kritērijiem.

 

Studentus interesēja, kā atkritumu pārstrāde sintēzes gāzē dod ieguldījumu klimata pārmaiņu samazināšanā. Siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazinājums saistīts ar oglekļa apriti termoķīmiskās pārstrādes procesā. Latvijā NAIK sastāvā vidēji ir 50% biogēnais ogleklis, kas atomārā līmenī pazīstams kā C14 izotops. To var izmērīt ar masas spektroskopijas metodi. Ja sintēzes gāzi izmanto enerģijas iegūšanai vai jaunu ķīmisko savienojumu sintēzei, biogēnā oglekļa radītās emisiju apjoms ir līdzvērtīgs biomasas  augšanā piesaistītā CO2 apjomam, taču plastmasās izmantotais ogleklis ir fosilas izcelsmes un nonākot atmosfērā, rada globālo sasilšanu. Bioloģiski noārdāmiem atkritumiem degradējoties, var veidoties metāns, kam ir 34 lielāks klimata pārmaiņu pastiprināšanas efekts salīdzinot ar CO2, tāpēc nepārstrādājamus atkritumus (plastmasas, tekstilu, gumiju) kopā ar bioloģiski noārdāmo frakciju pārstrādājot sintēzes gāzē ir iespēja dot ieguldījumu klimata pārmaiņu samazināšanai divos veidos. Ja procesā radīto CO2 uztver un noglabā, biogēnais ogleklis radīs negatīvas emisijas, bet fosilais – nulles emisijas.  Jaunās tehnoloģijas priekšrocība ir iespēja CO2 nodalīt pirms sintēzes gāzes izmantošanas enerģijas iegūšanai.

Previous
Previous

Plānota konference Cēsīs

Next
Next

Oceano aMICO2